Domāšanas cepures
Galvenās grūtība, ar ko
cilvēks saskaras domāšanas procesā ir apjukums, jo vienlaicīgi tiek
iesaistītas emocijas, informācija, loģika, cerības, radošais gars. Šo
sadursmes procesu var pielīdzināt žonglēšanai ar pārāk daudz bumbiņām.
Edvards de Bono piedāvā vienkāršu risinājumu – cilvēks vienlaicīgi nevar
darīt vairākas lietas, tāpēc ir jānošķir emocijas no loģikas, radošums
no informācijas un pozitīvā domāšana no kritikas.
Lai uzlabotu domāšanas
efektivitāti Edvards de Bono radīja “sešu domāšanas cepuru” metodi.
“Uzliekot galvā” vienu no cepurēm tiek aktivizēta noteikta tipa
domāšana. Autors izmanto cepuri kā domāšanas metaforu, jo kultūrā ir
iesakņojusies asociācija starp domāšanu – galvu – cepuri. Cepure ilustrē
lomu, kuru esam uzņēmušies konkrētā brīdī. Cepuri var viegli uzlikt,
noņemt un tā ir visiem pamanāma. Tāpat ir ar domāšanas veidu, kuru
izmanto cilvēks. Uzvelkot cepuri, uzsvaru liek uz krāsu vai stilu;
izvēloties domāšanas veidu, uzsvars tiek likts uz procesu un mērķi. ( www.radosumapils.lv)
Es piedāvāju savu skatījumu domāšanas cepuru aspektā!
Ieskatieties šeit:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru